UZMANĪBU!

 

Kanalizācijas tīklam obligāti ir jābūt dabīgi vēdināmam, izvadot vaļēju stāvvadu virs ēkas jumta. Vakumvārsta uzstādīšana sistēmas augstākajā daļā nav pieļaujama!

Infiltrācijas cauruļu ventilācija jāizvada virs zemes līmeņa un jānoslēdz ar nosegvāciņiem. Cauruļu izvade virs zemes nodrošina pastāvīgu sistēmas vēdināšanu, un ļauj viegli kontrolēt sistēmas darbību, panākot efektīvāku notekūdeņu pašattīrīšanos.

1.Septiķis

 

Septiķa uzstādīšanas vietā nedrīkst braukt ar mašīnu. Izkraušanas laikā nedrīkst piebraukt tuvāk par 1,5 m.

Lai nodrošinātos pret notekūdeņu sasalšanu ieteicams iebūvēt tvertni pēc iespējas tuvāk ēkai, no kuras notekūdeņi nonāk tvertnē (3-8 m attālumā). Septiķa uzstādīšanai tiek izraukta speciālā bedre. Tās dziļums ir atkarīgs no sistēmas likšanas dziļuma. Minimālais likšanas dziļims ( no ieplūdes īscaurules apakšejās daļas īdz grunts līmenim) ir 400 mm, maksimālais dziļums– 1000mm. No visām septiķa pusēm ir jābūt brīvai starpai  ne mazāk par 45 cm un līdz septiķa apakšējai daļai ne mazāk par 30 cm.

Septiķi jānovieto uz 30 cm biezā smilts slāņa bez akmeņiem vai šķembām. Ja gruntsūdens līmenis ir augsts, tad jāuzstāda enkurojums. Septiķis jāievieto vertikālā stāvoklī, pivienojot apmērām 200-300 l līdzsvaram Jāaizbēr ar smilti gandrīz līdz septiķa agšējas daļas un pievienot ieplūdes un izplūdes īscaurules. Kanalizācijas caurules iek pievienotas pie septiķa ar slīpumu ne mazāk par 20 mm/m, bet izplūdes caurules slīpums ir ne mazāk par 10 mm/m. Izvadu kanalizācijas garums var būt līdz 50-60 m. Nepieciešamības gadījumā septiķi jāizolē. Siltumizolācijas slāņa biezums ir 10-15 cm un to ievieto 1-1,5 cm virs septiķa augšmalas.

Uz rezervuāra virsmas jāizveido neliels uzbērums, lai virsūdeņi notektu no tā. Ja iekārtas uzstādīšanas dziļums  ir mazāk nekā 1000 mm (no ieplūdes īscaurules apakšejās malas līdz zemes virsmai), tad tahniskā aka ir jāapgriež attiecīgajā līmenī. To dara tad, kad visi zemes darbi ir jau pabeigti. Pēc tam uz tehniskās akas izvirzītās šūves izurbt caurumus (ar diametru 8mm) vāka slēdža stirpinājumam un piestirpina vāku.

Septiķi ir jāaizpild ar tīro ūdeni suspendēto vielu efektīvākai atdalīšanai

.

 

2. Sadales aka

 

Sadales aku uzstāda vertikāli uz stabila, noblietēta smilšu slāņa. Starp sadales aku un septiķi hermetiski nostadina sadales cauruli ar slīpumu ne mazāk par 10mm/m. Minimālais sadales akas uzstādīšanas dziļums (no ieplūdes īscaurules līdz  grunts virsmai) h=700mm, maksimālais h=1200mm. Aku var pagarināt ar pagarināšanas īscauruli. Sadales akas izplūdēs uzstādāmi notekūdeņu plūsmas regulatori jeb šīberi, kurus noregulē tā, lai ūdens plūsma tiktu sadalīta vienmērīgi visos infiltrācijas atzaros. Vienāds ūdens sadalījums infiltrācijas sistēmas atzaros ļaus sistēmai darboties efektīvāk.

 

      UZMANĪBU!

 

Aibēršanas un noblietēšanas laikā pārliecinieties ka sadales aka ir stingri vertikālā stāvoklī.  

 

3. Sadales caurules

 

Caurules pievieno sadales akas šīberiem/izvadiem un iegulda uz pieblietēta smilšu slāņa. To slīpumam jābūt 5–10 mm/m. Šīs caurules ir bez perforācijas, lai ūdens infiltrācija nenotiktu uzreiz aiz sadales akas.

 

 

4. Infiltrācijas tranšeja/caurules

 

Infiltrācijas caurules montē infiltrācijas tranšejā. Ja divi atzari tiek montēti vienā tranšejā paralēli viens otram, tad attālumam starp tiem jābūt vismaz 1,5 m .

Infiltrācijas caurules uzstāda tā, lai perforācija būtu virzienā uz leju, lai attīrītie notekūdeņi

no tām tecētu ārā.

Parasti tranšejas augstums ir 0.8 ÷1.5 m, garums 17÷18 m un platums ne mazāk par 0.7 m.

Attāluma regulēšana

Caurules savieno, izmantojot komplektā esošās dubultuzmavas. Atzarus uzstāda ar slīpumu 5–10 mm/m, pievieno lokanos savienojumus un izvada neperforētos (bez caurumiem) ventilācijas caurules posmus vertikāli virs zemes. Uz šiem izvadiem uzstāda ventilācijas nosegvāciņus. Infiltrācijas caurules jānosedz ar vismaz 5 cm biezu oļu vai skalotu šķembu slāni. Būtiski ievērot sekojošo - kaļķakmens šķembas izmantot nedrīkst, jo tās saķep.

 Slāņa biezumam kopumā jābūt vismaz 30 cm. Šķembas vai oļus pārsedz ar filtrējošo aizsargmateriālu – ģeotekstilu. Pēc tam tranšeju piepilda ar grunti.

5. Tranšejas pildījums

 

Infiltrācijas slāņa izveidei nepieciešams oļu vai skalotu šķembu pildījums 30 – 50 cm biezumā. Filtrācijas slāni veido no smiltīm vai smalkas grants. Ja tās ir šķembas, tām jābūt skalotām, lai novērstu filtrācijas slāņa aizsērēšanu, kas krasi samazina sistēmas efektivitāti.

Virs oļiem vai šķembām klāj geotekstilu, lai atdalītu virsējo grunts slāni no infiltrācijas slāņa – oļiem, šķembām, lai sīkās grunts daļiņas neiekļūtu infiltrācijas slānī.

Infiltrācijas caurules paredzēts ieguldīt uz līdzena, bet nepieblīvēta oļu vai šķembu slāņa. Infiltrācijas slānis var būt veidots gan kā kopēja tranšeja, gan kā atsevišķas tranšejas, atzaru virzieni pēc sadales akas tad var būt dažādi.

 

6. Infiltrācijas lauka šķērsgriezums

 

Filtrācijas lauka posms sākas ar kontrolaku (otrējo nostādinātāju), kas attīrīto ūdeņu plūsmu vienmērīgi sadala pa drenāžas lauku.

Infiltrācijas cauruļu uzstādīšanas dziļums ir atkarīgs no ieejas kanalizācijas dziļuma un no augsnes reljefa īpašībām. Uzstadīšanas dziļums ir parasti apmērām 70-130 cm, bet ne mazāk ka 40 cm.

    

Filtrācijas lauka platums ir aptuveni 70 cm un ir nepieciešami 30 m kopumā šādas tranšejas, kuras var veidot ar īsākas, taču vairākiem atzariem no kontrolakas.

Aptuvenais zemes līdzinājums zem filtrācijas caurulēm ir 7 – 8 m³ oļu.