Problēma:

Duļķainība

Pazīme:

Sanesumi no netīrumiem vai māls ūdenī. Smiltis, netīrumu vai mālu nogulsnes. Rūsas gabali ūdenī, iesarkana ūdens krāsa un brūnganas nogulsnes. Ūdenī atrodami pelēki diegveida pavedieni.

Cēlonis:

Sanesumi no virsējiem ūdeņiem (dīķiem, ezeriem, avotiem), īpaši pēc lietus. Smiltis nāk no vēl neizskalotiem jauniem urbumiem vai urbuma filtra bojājuma. Ūdens ar paaugstinātu skābes saturu, izskalo dzelzi no cauruļvadiem. Ieplūstošais ūdens satur organiskās vielas — ūdenszāles utt.

Problēma:

Nolietojušies cauruļvadi un bronzas armatūras korozija, īpaši no karstā ūdens, pie gandrīz neitrāla pH līmeņa. Savienojuma vietās var parādīties zaļganīgi notecējumi

Cēlonis:

Skābekļa korozija parādās izmantojot virsējos ūdeņus vai arī, tieši pretēji, izmantojot dziļurbuma ūdeņus. Sildot šādu ūdeni, izdalās liels daudzums skābekļa, kas iedarbojas uz metāliskām virsmām.

Problēma:

Mehāniskas nešķīstošas daļiņas

Pazīme:

Nogulsnes izlietnēs un cauruļvados. Abrazīvs efekts izmantojot ūdeni.

Cēlonis:

Caur mehānisko attīrīšanas filtru nokļūst smalki dispersas smiltis un citas mehāniskas daļiņas.

Problēma:

Ciets ūdens

Pazīme:

Palielinās mazgājamo līdzekļu patēriņš un parādās nogulsnes (balts aplikums uz caurulēm, santehnikas, mazgājamās mašīnās un tējkannās).

Cēlonis:

Kalcija un magnija sāļu daudzums ūdenī pārsniedz 50 mg uz litru (rēķinot uz CaCo₃).

Problēma:

"Puvušu olu" smaka

Pazīme:

Parādās tumši plankumi uz sudraba traukiem un priekšmetiem. Uz izlietnes un vannas virsmām parādās dzeltenīgi un melni plankumi. Izmainās kafijas, tējas un citu dzērienu krāsa. Nepatīkama piegarša un izskats pagatavotajam ēdienam.

Cēlonis:

Ūdenī atrodams sērūdeņradis (H₂S) vai arī sēra baktērijas, kas izsauc sērūdeņraža veidošanos.

Problēma:

Avota (īpaši skābs) ūdens

Pazīme:

Ar kalcīta palīdzību nav iespējams paaugstināt pH līmeni. Parādās zaļi un brūngani notecējumi.

Cēlonis:

Virsējos ūdeņos nokļuvušas minerālskābes H₂SO₄ un HCL.

Problēma:

Zivs smaka

Pazīme:

Nepatīkama smaka.

Cēlonis:

Virsējos ūdeņos atrodami organiski savienojumi, kas nav kaitīgi cilvēka veselībai.

Problēma:

Hlora smaka

Pazīme:

Pilsētas ūdensvadu ūdens.

Cēlonis:

Stipri hlorēts ūdens.

Problēma:

Skābs ūdens

Pazīme:

Zaļi nosēdumi izlietnē un uz citām fajansa virsmām. Zili zaļa ūdens nokrāsa.

Cēlonis:

Ūdens ar augstu oglekļa dioksīda saturu (pie pH līmeņa zem 6,8) reakcijas rezultāts ar vara un bronzas caurulēm.

Problēma:

Dzeltens ūdens

Pazīme:

Ūdenim saglabājas dzeltena krāsa pēc mīkstinātāja. Dzelteni plankumi uz audumiem un porcelāna.

Cēlonis:

Ūdens sastāvā ir tannīns, kas ir nekaitīgs organisks savienojums. To novēro ūdenim, kas gājis cauri kūdrainai vai trūdošai augsnei.

Problēma:

Tumša ūdens nokrāsa

Pazīme:

Tumši plankumi uz veļas vai santehnikas. Mangāna saturs virs 0,05 mg litrā rada traipus.

Cēlonis:

Savstarpēja iedarbība oglekļa dioksīdam vai organiskām vielām ar augsni, kas satur mangānu. Parasti tas sastopams kopā ar dzelzi.

Problēma:

Mazgājamo līdzekļu smaka

Pazīme:

Mazgājamo līdzekļu smaka, ūdens puto. Jūtama septiķa smaka.

Cēlonis:

Sistēmas noplūde no piesārņotā pazemes ūdens nesošā slāņa, vai arī nejauša mazgājamo līdzekļu nokļūšana ūdens piegādes sistēmā vai urbumā.

Problēma:

Benzīna smaka

Pazīme:

Benzīna vai naftas produktu smaka.

Cēlonis:

Noplūde ūdens nesošajā slānī no tvertnēm, kurās glabājas benzīns vai naftas produkti.

Problēma:

Puvuma smaka

Pazīme:

Puvuma smaka vai duļķains ūdens.

Cēlonis:

Organisko vielu dalīšanās rezultāts, ja dzīvojamais masīvs uzcelts vecas izgāztuves vietā, kuras atkritumi nokļūst ūdenspiegādes avotā.

Problēma:

Fenola smaka

Pazīme:

Fenola smaka (ķīmiska smaka).

Cēlonis:

Ūdenspiegādes sistēmā nokļuvuši industriālie notekūdeņi.

Problēma:

Sāļa piegarša

Pazīme:

Ūdens reizēm rada vājuma sajūtu.

Cēlonis:

Augsta nātrija un magnija sāļu koncentrācija (NaCL, NaSO₄, MgSO₄). Nepareizi funkcionē mīkstinātājs (sāls šķīdums nokļūst izejošajā līnijā)

Problēma:

Sārmaina piegarša

Pazīme:

Plankumi uz alumīnija traukiem.

Cēlonis:

Augsts kopējā sāls satura līmenis un paaugstināta sārmainība ieplūstošam ūdenim.

Problēma:

Metāliska piegarša

Pazīme:

Metāliska piegarša, paaugstināts skābums.

Cēlonis:

Neorganiskas izcelsmes skābuma dēļ pH līmenis ir zemāks par 4,5. Augsts dzelzs saturs (virs 3,0 mg uz litru).

Problēma:

Nerūsējošu virsmu korozija

Pazīme:

Izlietnes, santehnika un trauku mazgājamās mašīnas detaļas, kas izgatavotas no nerūsējoša tērauda kļūst tumšas un cieš no korozijas.

Cēlonis:

Augsts hlorīdu saturs. Augstas temperatūras paātrina koroziju.

Problēma:

«Dzelžains» ūdens

Pazīme:

Ūdens no aukstā ūdens krāna tek caurspīdīgs, bet ar laiku, īpaši sildot, parādās brūngana nokrāsa.

Cēlonis:

Sildot ūdens kļūst brūngans. Pēc mazgāšanas veļa iegūst dzeltenīgu nokrāsu. Kafija, tēja un citi dzērieni kļūst tumšāki. Ūdenī izšķīdušā divvērtīgā dzelzs daudzums ir virs 0,3 mg uz litru, un šāda koncentrācija izsauc brūnganus nosēdumus uz ūdensvadu armatūras, santehnikas, plankumus uz traukiem un izmazgātās veļas.

Problēma:

Sarkanīgi brūna ūdens krāsa

Pazīme:

Gandrīz uzreiz pēc ūdens nostādināšanas trauka apakšā nostājas brūnganas daļiņas.

Cēlonis:

Oksidētā dzelzs ( Fe³⁺ ). Dzelzs «izmazgājas» no vecajām caurulēm, kad pH līmenis ir zem 6,6.

Problēma:

Sarkanīga krāsa

Pazīme:

Ūdenim saglabājas sarkanīga krāsa pēc 24 stundu nostādināšanas.

Cēlonis:

Koloidāls dzelzs.

Problēma:

Ūdens piena krāsā

Pazīme:

Duļķains ūdens.

Cēlonis:

Izveidojas sanesumi no nogulsnēm, kas rodas sildot ūdeni. Ūdens satur daudz gaisa, sūkņa bojājuma dēļ. Dzeramajā ūdenī nokļuvis koagulants, kas pārdozēts attīrīšanas sistēmā.